Pētījuma gaitā noskaidrots, ka ieslodzījuma vietās, kurās tiek ievietotas nepilngadīgās personas, tiek ievērotas pamatprasības, kuras nosaka starptautiskie standarti. Pētījumā tiek atzīts, ka nepilngadīgā ieslodzītā statuss principiāli neatšķiras no pieaugušā ieslodzītā statusa. Atsevišķie papildu labumi un privilēģijas neaizēno faktu, ka nepilngadīgais Latvijas cietumā pirmkārt ir likumpārkāpējs un tikai tad - bērns. Valsts pienākums ir radīt iespējas un labvēlīgus apstākļus bērna veselīgai, normālai fiziskai, intelektuālai, tikumiskai, garīgajai un sociālajai attīstībai un tas attiecas arī uz tādu bērnu, kurš izdarījis likumpārkāpumu. Nepilngadīgo izolācija nedrīkst kļūt par pašmērķi, bērna sodīšana ar brīvības atņemšanu uzliek valstij papildu pienākumus nodrošināt bērna normālu attīstību.
Publicēts: 14.08.2020.