Šī pētījuma mērķis ir raksturot probācijas klientus, kas notiesāti par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību un apzināt jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas (recidīva) rādītājus šajā grupā.
Pētījuma Izlasē tika iekļauti 708 gadījumi – par dzimumnoziegumiem sodītas personas, kas kļuva par Valsts probācijas dienesta klientiem laika posmā no 2010. gada janvāra līdz 2016.gadam.
Analizējot datus tika konstatēts, ka katrai piektajai izlasē iekļautai personai pēc notiesāšanas par dzimumnozieguma izdarīšanu vai atbrīvošanas no ieslodzījuma ir ierosināts jauns kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (151 no 708 gadījumiem; 21%), bet biežāk no jauna izdarītais noziedzīgais nodarījums bija ar dzimumnoziegumiem nesaistīts noziedzīgs nodarījums. Tikai nelielai daļai notiesāto dzimumnoziedznieku, ir ierosināts jauns kriminālprocess par dzimumnoziegumu izdarīšanu (35 no 708 gadījumiem; 5%). Izpētes rezultāti apstiprināja arī citos pētījumos konstatēto, proti, vīrieši, biežāk kā sievietes tiek apsūdzēti par jauna dzimumnozieguma izdarīšanu. Tāpat ieslodzījumu izcietušo dzimumnoziedznieku grupa, kā arī tās izlasē iekļautās personas, kas bija veikušas seksuāli motivētu noziedzīgu nodarījumu pret konkrētu cietušo, ir ar augstāku risku izdarīt atkārtotu dzimumnoziegumu. Tāpēc šīm likumpārkāpēju grupām ir nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību, nodrošinot atbilstošus kontroles un atbalsta pasākumus. Līdztekus konstatētiem riska faktoriem, izpēte arī parādīja, ka jauna dzimumnozieguma izdarīšanas iespējamību samazina laiks sabiedrībā, ko persona ir pavadījusi sabiedrībā bez noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, proti, jo ilgāku laiku notiesātā persona ir pavadījusi sabiedrībā, neizdarot jaunu noziedzīgu nodarījumu, jo lielāka iespēja, ka viņš neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu arī turpmāk. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt atbilstošu kontroli un atbalstu pirmajos gados pēc dzimumnoziedznieka atbrīvošanas vai notiesāšanas, veidojot atbilstošu kriminālsodu politiku un praksi.