Pētījuma rezultātā galvenais iegūtais secinājums ir - Latvijā tiek nodrošināta fragmentāra palīdzība personām, kuras atbrīvojas no ieslodzījuma vietām. Palīdzība ir fragmentāra gan palīdzību sniedzošo iestāžu ziņā, gan paša palīdzības satura ziņā. Tas nozīmē gan to, ka Latvijā šobrīd nav vienas (vienotas) institūcijas, kura sniegtu palīdzību personām, kuras atbrīvojas no ieslodzījuma vietām, gan to, ka sniegtā palīdzība ir atkarīga no katras institūcijas finansiālajām iespējām. Galvenās problēmas, ar kurām saskaras notiesātā persona atbrīvojoties no ieslodzījuma vietas, ir nepazīstami ārējie apstākļi un nespēja darboties atbilstoši tiem.